Eiropas Savienība (ES) un tās dalībvalstis saskaras ar ievērojamu tiesvedības vilni no Krievijas investoru puses, kuriem piemērotas bloka sankcijas. Saskaņā ar laikraksta “Le Soir” sniegto informāciju, Krievijas uzņēmumi un ietekmīgas personas ir cēlušas prasības tiesās ar kopējo pieprasīto kompensācijas summu vismaz 53 miljardu eiro apmērā.
Kopumā Krievijas uzņēmēji un viņu kontrolētās kompānijas ir ierosinājušas 28 atsevišķas prasības, kuras šobrīd atrodas izskatīšanas procesā dažādās Eiropas tiesu instancēs. Būtiski ir tas, ka 24 no šīm lietām tiek izskatītas, balstoties uz tā dēvēto ISDS mehānismu (Investoru un valstu strīdu izšķiršanas procedūra). Šis mehānisms nodrošina iespēju ārvalstu investoriem vērsties pret valstīm, ja tie uzskata, ka valsts rīcība ir pārkāpusi starptautiskos investīciju līgumus.
Ievērojami prasību iesniedzēji
Starp tiem, kas iesaistījušies tiesvedībā pret ES, ir arī ievērojamas personības. Kā viens no spilgtākajiem piemēriem “Le Soir” publikācijā minēts Krievijas miljardieris un finanšu grupas “Alfa-Group” dibinātājs Mihails Fridmans. Viņš augustā vērsās tiesā ar prasību pret Luksemburgu, pieprasot milzīgu 16 miljardu dolāru (aptuveni 14,8 miljardu eiro) kompensāciju. Šī prasība ir tieši saistīta ar viņa aktīvu iesaldēšanu šajā valstī, kas notika pēc sankciju ieviešanas.
Papildus Fridmana lietai, rudens mēnešos vēl četri Krievijas investori oficiāli informēja Briseli par savu nodomu celt prasības. Šo investoru aktīvi tiek glabāti Beļģijā bāzētajā starptautiskajā finanšu iestādē “Euroclear”.
Tiesvedības risks kā arguments pret aktīvu izmantošanu
Šīs masveida tiesvedības sakrīt ar pašreizējām, sarežģītajām diskusijām Eiropas Savienības iekšienē par to, kādā veidā varētu izmantot iesaldētos Krievijas Federācijas aktīvus. Daudzas ES dalībvalstis apsver iespēju šos līdzekļus novirzīt kā reparāciju aizdevumu atbalstam Ukrainai.
Tomēr Beļģijas premjerministrs Barts de Vēvers ir publiski paudis viedokli, ka šīs Krievijas investoru iniciētās tiesvedības rada būtisku juridisko risku. Viņš atzīmējis, ka šis risks ir nozīmīgs arguments, kas strādā pret jebkādiem plāniem izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus, jo ES un dalībvalstis var saskarties ar milzīgiem zaudējumiem, ja tiesas lems par labu prasītājiem. Tādējādi šīs tiesas prāvas rada papildu spiedienu un nedrošību Eiropas politiskajā un finanšu vidē.
